Kupfernams
baltijasvasara.lv

Kupfernams tika celts 19. gs. sākumā klasicisma stilā uz ielas, kura tajā laikā tika dēvēta par „Karlstrasse“. Tās pirmie iedzīvotāji, kā lielākā pilsētnieku daļa tajā laikā bija vācieši - arī Kupferu ģimene. Šīs ēkas pirmais zināmais īpašnieks bija Aleksandrs Kupfers Teodora dēls (dzimis 1856. gadā), tādēļ arīdzan tiek izteikti minējumi, ka tieši Kupferi bijuši šīs ēkas būvētāji.
Kupfers bijis turīgs vīrs, jo ne velti viņa nams atradās uz vienas no svarīgākajām pilsētas ielām – uz ielas pa kuru varēja nokļūt uz baznīcu, [...]Kupfernams tika celts 19. gs. sākumā klasicisma stilā uz ielas, kura tajā laikā tika dēvēta par „Karlstrasse“. Tās pirmie iedzīvotāji, kā lielākā pilsētnieku daļa tajā laikā bija vācieši - arī Kupferu ģimene. Šīs ēkas pirmais zināmais īpašnieks bija Aleksandrs Kupfers Teodora dēls (dzimis 1856. gadā), tādēļ arīdzan tiek izteikti minējumi, ka tieši Kupferi bijuši šīs ēkas būvētāji.
Kupfers bijis turīgs vīrs, jo ne velti viņa nams atradās uz vienas no svarīgākajām pilsētas ielām – uz ielas pa kuru varēja nokļūt uz baznīcu, tirgu un ostu. Viņs arīdzan bijis sabiedrisks, par ko liecina tas, ka viņš bijis pilsētas domes biedrs; apdrošināšanas sabiedrības „Rossija“ generālaģents Ventspilī; amatnieku ģildes prezidents; tirgotāju ģildes vecākais, kā arī vāciešu kultūras savienības vadītājs.
Ap 1918. gadu Kupfernams tika pārdots, tas nonāca valsts īpašumā. Valsts savukārt deva iespēju ēku īrēt ar noteikumu, ka tajā jāatrodas restorānam un viesnīcai. Un tā līdz pat 1940. gadam ar pāris īpašnieku maiņām ēkā atradās restorāns un viesnīca „Gauja“. Pēc cilvēku nostāstiem restorānā tika spēlēta dzīvā mūzika, un tā bijusi jautra atpūtas vieta. Kā arī no drošiem avotiem ir zināms, ka vienas vasaras laikā strādājot par trauku mazgātāju ir varēts nopelnīt tieši tik daudz naudas, lai varētu nopirkt jaunu divriteni. Restorānā bijusi iespēja nopirkt alkoholu , kaut gan tas bijis aizliegts. Dzērieni tikuši slēpti pagrabā uz kuru vedušas vien mazas durtiņas. Policijai tā arī nav izdevies atrast šo slēptuvi, kura bija paslēpta tik vien kā ar restorāna galdiņu.
1940. gadā ēkā tika pārtraukta jebkāda uzņēmējdarbība un tā kļuva par sabiedrisku ēku. Kara laikā Kupfernams kalpojis kā hospitālis vācu karavīriem, kā arī nedaudz vēlāk ēkā darbojies Sabiedriskās ēdināšanas veikals Nr. 47.
1945. gadā ēkā atradies pretī esošās Pienotavas kantoris, vēlāk darbu sācis šaha klubs un otrajā stāvā bijuši daži dzīvokļi.
Vairākus gadu desmitus ēka stāvēja novārtā, tā tika demolēta un pat pārcieta ugunsgrēku.
1997. gadā ēka no valsts īpašuma nonāca privāta uzņēmēja rokās un turpmākos sešus gadus tā tika atjaunota.
2003. gada 23. decembrī ēka atkal vēra durvis sabiedrībai, tajā darbojas skaistumkopšanas salons, kafejnīca un viesu nams.
Ēka ir iekļauta Eiropas kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā un tās durvis ir izcils Latvijas mēroga kultūras piemineklis.
Jāpiebilst vien tas, ka ēka savu nosaukumu „Kupfernams“ ieguva tikai 2004. gadā par godu tās pirmajam īpašniekam Aleksandram Kupferam. www.hotelkupfernams.lv