Aizkraukles pilskalns, tautā saukts par Augstajiem, arī Kraukļu kalniem, ir īpaši stipri un sarežģīti nocietināts cietokšņveida pilskalns. Tas sastāv no galvenā pilskalna un priekšpils, kas nocietināta kā atsevišķs pilskalns. Kā pilskalna vaļņos, tā gar plakuma malām un terasēs arheoloģiskajos izrakumos (1889, A.Buhholcs; 1971 — 1976, V.Urtāns) konstatēti nocietinājumi. 13.gs. sākumā gar pilskalna malām celta mūra siena. Izrakumos konstatētas 30 celtnes, 98 krāsnis, podnieka ceplis, dzelzs ieguves krāsns. Agrākās atrastās senlietas attiecas uz I.g.t.p.m.ē. [...]Aizkraukles pilskalns, tautā saukts par Augstajiem, arī Kraukļu kalniem, ir īpaši stipri un sarežģīti nocietināts cietokšņveida pilskalns. Tas sastāv no galvenā pilskalna un priekšpils, kas nocietināta kā atsevišķs pilskalns. Kā pilskalna vaļņos, tā gar plakuma malām un terasēs arheoloģiskajos izrakumos (1889, A.Buhholcs; 1971 — 1976, V.Urtāns) konstatēti nocietinājumi. 13.gs. sākumā gar pilskalna malām celta mūra siena. Izrakumos konstatētas 30 celtnes, 98 krāsnis, podnieka ceplis, dzelzs ieguves krāsns. Agrākās atrastās senlietas attiecas uz I.g.t.p.m.ē. Starp pilskalnu un Daugavu bija ap 3 ha liela senpilsēta, bet Ašķeres upītes grīvā — osta. Senpilsētā no 13.gs. pastāvēja mūrēta baznīca un ap to — kristiešu kapsēta (13. — 17.gs.). Pilskalna tuvumā ir divi lieli, domājams, pilskalna iemītnieku — lībiešu un latgaļu — kapulauki un kulta vieta — Kraukļu akmens. Aizkraukles pils vecākais, kā liecina Indriķa hronika, 1220.gadā bija Visvaldis, bet pašu koka pili krustneši nodedzināja jau 1205.gada karagājienā. Indriķa Livonijas hronikā arī pēc šī traģiskā datuma vairākkārt minēta Aizkraukle un tās iedzīvotāji, tāpēc iespējams, ka tieši viņu drošībai celti mūra nocietinājumi.www.latvijas-pilskalni.lv
