Sprīdīši, Annas Brigaderes muzejs
baltijasvasara.lv

“Vēlreiz ar Annas Brigaderes personību tikos, ciemojoties viņas “Sprīdīšos”, siltā un saulainā rudens svētdienā. “Sprīdīšus” rūpīgi kopj un uzrauga Jānis Rapa, kuŗa tēvam – arī Jānim Rapam – rakstniece tos bija novēlējusi mantojumā. “Sprīdīšu” dzīvojamā mājā iekārtotais rakstnieces mūzejs tikai mazliet savādāks nekā to atceros no 1937. gada. Rakstnieces gultu tāpat sedz baltā sega; pie sienas tāpat pakārts Jāņu vainags, ko katrus Jāņus atjauno. Rakstniece iemiga mūža miegā Jāņu naktī. Turpat vēl grāmatu [...]“Vēlreiz ar Annas Brigaderes personību tikos, ciemojoties viņas “Sprīdīšos”, siltā un saulainā rudens svētdienā. “Sprīdīšus” rūpīgi kopj un uzrauga Jānis Rapa, kuŗa tēvam – arī Jānim Rapam – rakstniece tos bija novēlējusi mantojumā. “Sprīdīšu” dzīvojamā mājā iekārtotais rakstnieces mūzejs tikai mazliet savādāks nekā to atceros no 1937. gada. Rakstnieces gultu tāpat sedz baltā sega; pie sienas tāpat pakārts Jāņu vainags, ko katrus Jāņus atjauno. Rakstniece iemiga mūža miegā Jāņu naktī. Turpat vēl grāmatu skapis, rakstāmgalds, pie sienām gleznas un fotogrāfijas. Bet uz mazā galdiņa viesistabā trūkst kokles, ko 1937.g. korporācija Daugaviete dāvināja mūzejam savas Goda filistros piemiņai. Visticamāk liekas, ka kokle nonākusi Literatūras vēstures mūzejā.” www.spridisi.lv