Gulbene
baltijasvasara.lv

Teika stāsta, ka Gulbene radusies vietā, kur drosmīgs arājs plēsis līdumu. Pirmo reizi rakstos Gulbenes vārds minēts 1224.gadā Tālavas dalīšanas līgumā. 20.gs. 20.g. sākumā Vecgulbeni, visu dienu pa to staigājot, “neatrada” Jānis Jaunsudrabiņš.

1928.gadā Gulbenei piešķīra pilsētas tiesības. Dažus gadus vēlāk Vilis Veldre apgalvoja, ka šeit nekad neizveidosies pilsēta, jo šajā purvā cilvēki neuzbūvēs mājas un nedzīvos. 20.gs. 30.gados Latvijā bija populāras pastkartes ar parakstu “Gulbene – ziedošu dārzu pilsēta”.

Gulbenes vēsture un tagadne lasāma kā aizraujošs dzīves stāsts, runājot kaut vai par pilsētas teritorijas veidošanās vēsturi. Līdz pat 20.gs. sākumam kā apkārtnes centrs bija tikai plašā un bagātā Vecgulbenes muiža, par kuras pēdējā īpašnieka barona Volfa mīlestību pret savu skaisto sievu Marisu, stāsta leģendas un kurā viesojies pats Ferdinands fon Cepelīns – dirižabļu izgudrotājs.

1903.gadā sāka veidoties otrais centrs – ap jaunizbūvēto šaursliežu dzelzceļu, bet 2 km attālumā no muižas, lai netraucētu tās mieru un skaistumu ar modernām lietām. Toties šodien katrs gulbenietis ar lepnumu stāstīs, ka mums ir Baltijā vienīgais joprojām ritošais šaursliežu dzelzceļš – Bānītis.