Rāznas ezers ir liels augstieņu tipa ezers Rēzeknes novada dienvidaustrumu daļā Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā. Pēc virsmas platības otrs lielākais ezers Latvijā, pēc tilpuma — lielākais.
Ezers fizioģeogrāfiski atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, veidojies pamatmorēnas ieplakā ovālā ezerdobē ar noteku uz Kaunatas ezeru.
10 salas ar kopējo platību 24,6 ha, lielākās: Apaļā sala, Apšu sala (Lielā sala), Augstā sala, Ezītis. Apaļajā salā Balbītes pilskalns. Ir divi izteiktāki sekli līči, ar niedrājiem un peldlapjiem stipri aizaugušais [...]Rāznas ezers ir liels augstieņu tipa ezers Rēzeknes novada dienvidaustrumu daļā Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā. Pēc virsmas platības otrs lielākais ezers Latvijā, pēc tilpuma — lielākais.
Ezers fizioģeogrāfiski atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, veidojies pamatmorēnas ieplakā ovālā ezerdobē ar noteku uz Kaunatas ezeru.
10 salas ar kopējo platību 24,6 ha, lielākās: Apaļā sala, Apšu sala (Lielā sala), Augstā sala, Ezītis. Apaļajā salā Balbītes pilskalns. Ir divi izteiktāki sekli līči, ar niedrājiem un peldlapjiem stipri aizaugušais Zosnas rietumgalā un Dukstigala ziemeļrietumu galā, visas salas atrodas šajos līčos. Gultne austrumos un dienvidos smilšaina, ziemeļu daļā — mālaina, rietumu daļā dūņaina. Stāvi krasti mijas ar zemiem un pārpurvotiem, vietām (pie Malukštas) krasts granšains. Ietek 11 sīkas upītes (kopā ar grāvjiem — vairāk nekā 20), uzņem vairāku ezeru (Ismeru-Žagatu, Zosnas u.c.) ūdeņus. Austrumu krastā izteka uz Kaunatas ezeru — Rēzekne — ir regulēta 1938.—1940. gadā, pazeminot ezera ūdens līmeni. Netālu no iztekas uz Rēzeknes atrodas ūdens līmeņa regulēšanas slūžas. Ūdens iezaļgans, labi caurredzams.
No ezera apdraudējumiem svarīgākie ir aizaugšana un tai sekojošā krastu pārpurvošanās, ar kuru cīnās, izpļaujot un aizvācot niedres, un stāvo krastu erozija — gan dabiskā, gan saimnieciskās un tūrisma slodzes radītā.
Ezera apkaime apdzīvota, pie tā atrodas vairāki ciemati — Zosna, Lipuški, Čornaja, Rāzna, Rogs, Foļvarkova u.c. Ezeru, izņemot ZR pusi, apliec autoceļi P55 (Rēzekne-Dagda) un P56 (Malta-Kaunata). Krastos vairākas atpūtas bāzes un naktsmītnes, galvenās atpūtas zonas ir A un DA krastā. Liela daļa piekrastes atrodas privātīpašumā. Tūristu avotos ezeru reizēm sauc arī par Latgales jūru.
Konstatētas 26 sugu zivis. Papildus Latvijas parastajām sugām ezerā kādreiz introducētas peledes (neveiksmīgi), Ladogas ripusi, sīgas. Ezerā notiek rūpnieciskā zveja, tiek regulāri ielaisti zuši un zandarti. Cīņai pret maluzvejniecību 2020. gadā tika ieviesta visa ezera videonovērošana. 2022. gadā ezerā notika zušu masu miršana viņiem letāla vīrusa dēļ.
2006. gada 15. novembrī uz agrākā Rāznas dabas parka bāzes dibināts Rāznas nacionālais parks. Rietumu piekrastē starp Rāznas un Zosnas ezeriem atrodas Zosnas mitraines dabas liegums. Pie ezera atrodas vairāki aizsargājami senkapi — Puncuļu, Veresovkas, Škrabu. 1,5 km uz DR no ezera atrodas Mākoņkalns.Wikipedia