Ūsiņš
baltijasvasara.lv

Ūsiņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis. Tā ir viena no retajām latviešu dievībām, par kuru vēstures avotos gūstamas vairāk vai mazāk patiesas liecības. Ar Ūsiņa dienu sākas vasara, Ūsiņš atnesot laukiem zaļu zāli un kokiem zaļas lapas, tādēļ uz Ūsiņiem pirmo reizi puiši dzina zirgus pieguļā un sākās lauku aršana. Ūsiņam ir sava rakstu zīme, kas ir līdzīga diviem ar mugurām pretī saliktiem E burtiem. Šī zīme visbiežāk ir sastopama cimdu rakstos. Pastāvēja ticējums, ka [...]Ūsiņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis. Tā ir viena no retajām latviešu dievībām, par kuru vēstures avotos gūstamas vairāk vai mazāk patiesas liecības. Ar Ūsiņa dienu sākas vasara, Ūsiņš atnesot laukiem zaļu zāli un kokiem zaļas lapas, tādēļ uz Ūsiņiem pirmo reizi puiši dzina zirgus pieguļā un sākās lauku aršana. Ūsiņam ir sava rakstu zīme, kas ir līdzīga diviem ar mugurām pretī saliktiem E burtiem. Šī zīme visbiežāk ir sastopama cimdu rakstos. Pastāvēja ticējums, ka šādi cimdi dod valkātājam veiksmi ceļā, un šādus cimdus sauc par atslēgaiņiem. Svarīgākais Ūsiņa dienas simbols ir kumeļš, ko var tulkot dažādi. Tas ir gan Dieva spēks, gan cilvēka enerģija, gan falliskais simbols, jo seksuālais spēks ir vienlīdzīgs ar radošo enerģiju. Dzeltens kumeļš simbolizē Saules enerģiju. Ar Ūsiņu tiek saistīts arī kāds cits tēls — zelta zalktis, kas savukārt kā čūska ir enerģētiskās plūsmas simbols. Zemnieki savus zirgus uzticēja Ūsiņam, nododot tos viņa aizgādībā. Tautasdziesmās minēts, ka arī Ūsiņam pašam pieder zirgi, turklāt tie ir ļoti labi kopti. Tā kā Ūsiņš ir gaismas dievs, tad tā zirgi bija saules vedēji. Wikipedia