“1984. gadā teicēja Gorčika atcerējusies kādu teiksmojumu par Cērtenes kalnu, ko viņa ap 1900. gadu esot dzirdējusi no sava vectēva (sīkākas ziņas par teicēju M. Birkenfelds nav fiksējis). Tas bijis tik ļoti sen, ka neviens vairs neatmin, kad īsti tas noticis. Kādreiz senlaikos šajā kalnā bijusi pils, ko apdzīvojuši ļaudis un dreļļi. Tad novadu piemeklējis liels posts, jo no tālienes uzradušies siriķi, kas kāvuši, laupījuši un dedzinājuši visu pēc kārtas. Tad kāda kunga dēls cēlis ļaudis cīniņam. Vīri pametuši tīrumus, pulcējušies kopā un posušies [...]“1984. gadā teicēja Gorčika atcerējusies kādu teiksmojumu par Cērtenes kalnu, ko viņa ap 1900. gadu esot dzirdējusi no sava vectēva (sīkākas ziņas par teicēju M. Birkenfelds nav fiksējis). Tas bijis tik ļoti sen, ka neviens vairs neatmin, kad īsti tas noticis. Kādreiz senlaikos šajā kalnā bijusi pils, ko apdzīvojuši ļaudis un dreļļi. Tad novadu piemeklējis liels posts, jo no tālienes uzradušies siriķi, kas kāvuši, laupījuši un dedzinājuši visu pēc kārtas. Tad kāda kunga dēls cēlis ļaudis cīniņam. Vīri pametuši tīrumus, pulcējušies kopā un posušies uz kauju. Mājās un pilī palikuši tikai bērni, sirmgalvji un mātes ar meitām. Kauja tālajos silos bijusi ļoti neganta, daudz tautiešu tur palicis, bet naidnieku tomēr veikuši. Tikai vēlāk, kad atgriezušies, dzimtajā pusē valdījis baigs klusums, bijuši dzirdami tikai nelaimi vēstoši kraukļu un vārnu saucieni. Pirmais pie pilskalna atauļojis kāds bajārs, saukts par Druvvaldi. Viņš redzējis pili nodegušu un ļaudis mirušus, tāpēc steidzies pie savējiem. Saviem karavīriem viņš pavēstījis: “Saņemieties brāļi, mums vairs nekā cita nav, kā vienīgi sava zemīte!” Visi devušies no jauna cīņā, tikai Druvvaldis ar nedaudziem biedriem palicis apbērēt savus tuviniekus. Kad arī pēdējie palīgi devušies prom, Druvvaldis tur palicis viens pats, lai sagaidītu savu pēdējo stundu. Viņa gars vēl aizvienam mītot turpat un ikvienam atnācējam sekojot cieši aiz muguras. Bet vasaras saulgriežu nakts pašā vidū varot manīt gan Druvvaldi, gan degošo pili.”visit.smiltene.lv
