Alūksnes muzejs
baltijasvasara.lv

Alūksnes muzejs

Kopēt saiti

Alūksnes muzejs, Alūksnes Jaunā pils

4.6 (374 atsauksmes)
Pils iela 74, Alūksne, Alūksnes pilsēta, LV-4301, Latvija

Muzejs, Tūrisma objekts, Parks

Pirmdiena, Svētdiena: slēgts
Otrdiena, Trešdiena, Piektdiena, Sestdiena: 10:00 am – 5:00 pm
Ceturtdiena: 10:00 am – 6:00 pm
Mēneša priekšmets
13.10.2020 Oktobra mēneša krājuma priekšmets
Alūksnes muzeja krājuma oktobra mēneša priekšmets –hernhūtiešu brāļu draudzes saiešanas nama plāksne, izgatavota 1882. gadā un piestiprināta pie brāļu draudzes nama Ziemera pagasta “Ādiņās”. ANM- 5248
Vidzemes hernhūtiešu brāļu draudze bija reliģiska un sabiedriska kustība, kas no 18. gs. 30. gadu 2. puses aptvēra daļu Vidzemes un turpinājās līdz pat 20. gs. 40. gadiem, savus ziedu laikus sasniedzot 19. gs. 20.–30. gados.
Vidzemes
 [...]Mēneša priekšmets
13.10.2020 Oktobra mēneša krājuma priekšmets
Alūksnes muzeja krājuma oktobra mēneša priekšmets –hernhūtiešu brāļu draudzes saiešanas nama plāksne, izgatavota 1882. gadā un piestiprināta pie brāļu draudzes nama Ziemera pagasta “Ādiņās”. ANM- 5248
Vidzemes hernhūtiešu brāļu draudze bija reliģiska un sabiedriska kustība, kas no 18. gs. 30. gadu 2. puses aptvēra daļu Vidzemes un turpinājās līdz pat 20. gs. 40. gadiem, savus ziedu laikus sasniedzot 19. gs. 20.–30. gados.
Vidzemes guberņā brāļu draudze ienāca no Vācijas, Oberlauzicas, kur tā sāka darboties 18. gs. 20. gados. Kustības dibinātājs un pirmais vadītājs bija grāfs Nikolauss Ludvigs fon Cincendorfs.
Par vienu no galvenajiem darbības mērķiem brālība savos statūtos izvirzīja misijas darbu – došanos uz tām vietām, kur nebija brīvi pieejama kristietība vai tā kādu apstākļu dēļ tika sludināta nepilnvērtīgi. Par misijas mērķi kļuva arī Lielā Ziemeļu kara rezultātā Krievijas iekarotās un tās sastāvā iekļautās Baltijas guberņas – Vidzeme un Igaunija. Pirmie hernhūtiešu misionāri Latvijā ieradās 1729. gadā. Lai sekmētu brāļu draudzes kustības izplatību, 1738. gadā Valmiermuižā tika nodibināts skolotāju seminārs, kurā hernhūtieši sagatavoja latviešu lauku skolu skolotājus. Līdztekus semināra darbībai Valmierā sāka noturēt arī atsevišķas brāļu draudzes saiešanas. Pakāpeniski draudzes piekritēju skaits sasniedza 3 tūkstošus, aptverot Valmieras, Cēsu, Straupes, Raunas, Mārsnēnu, Smiltenes un Liepas draudzes. Šo laiku brāļu draudzes pārstāvji dēvēja par “pirmajiem ziedu laikiem”, un to var uzskatīt arī par Vidzemes zemnieku garīgo atmodu. Svarīgākie Vidzemes brāļu draudzes panākumi saistāmi ar Vidzemes zemnieku kristianizāciju, būtisku zemnieku izglītības līmeņa kāpumu, kas sekmēja nacionālās inteliģences dzimšanu. Brāļu draudzes ideoloģija būtiski neatšķīrās no citām kristīgām baznīcām, tajā īpaši tika izcelta dievbijība, labdarība, vienkāršība, strādīgums, vispusīga izglītotība, mērenība, godīgums un paklausība. Īpaša uzmanība tika veltīta audzināšanai un ģimenei. Vidzemes brāļu draudze sekmēja arī izmaiņas lauku ainavā. Laikā no 18. gs. 30. gadu beigām līdz 19. gs. beigām tika uzcelti apmēram 120 līdz 150 hernhūtiešu saiešanas nami, kuros notika saiešanas – hernhūtiešu dievkalpojumi, kā arī sanāksmes un apmācības.
Skatīt vairāk
www.aluksnespils.lv